Visos līmeņos ir jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu veselībpratības kultūru, taisnīgu piekļuvi veselības aprūpei visiem, tostarp cilvēkiem mazaizsargātās situācijās. Praksē tas nozīmē valsts politikas veidošanu vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī. Tam nepieciešama arī starpnozaru sadarbība ar citiem iesaistītajiem (interešu grupām, koalīcijām, aliansēm, tīkliem utt.) un spēju palielināšana veselības aprūpes iestādēs un sistēmās, lai stiprinātu darbinieku spējas un prasmes.

Veselībpratības valsts politika

Valstu veselībpratības rīcībpolitika kļūst arvien nozīmīgāka. Valdības visā Eiropā mobilizē spēkus, lai sadarbībā ar nevalstiskajiem partneriem, piemēram, zinātniekiem, industriju un NVO, palielinātu izpratni par veselību. Piemēram, tādas Eiropas valstis kā Austrija, Norvēģija, Portugāle un Apvienotā Karaliste (Skotija) ir pieņēmušas valsts mēroga veselībpratības rīcības plānus, kas veicina palīdzības pasākumus un valsts mēroga programmas iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai.

Veselībpratības kopienu un “censoņu” sagatavošana

Veselībpratības kopienu attīstība ir būtisks veselības taisnīguma veicināšanas elements. Tas ir saistīts ar to, ka veselībpratības veidošanai ir nepieciešama sadarbība starp nozarēm un starpdisciplināritāte. Ciešāka sadarbība starp nozarēm un disciplīnām var uzlabot veselībpratības partnerību un programmu zināšanu apmaiņu un rezultātus. Oficiālas un neformālas interešu grupas, koalīcijas, apvienības, tīkli, platformas, kā arī institūti, organizācijas un apvienības palīdz diskutēt, novērtēt un stiprināt veselībpratības spējas dažādos sabiedrības līmeņos (sk. dažus piemērus zemāk).

Lai veidotu veselībpratību, ir vajadzīgi pārmaiņu ierosinātāji, kas attīstītu un virzītu tās ietekmi. Šie pārmaiņu veicinātāji, ko bieži dēvē par “veselībpratības censoņiem”, var pārstāvēt politikas, zinātnes, prakses vai pilsoniskās sabiedrības jomas. Organizāciju pārmaiņu aizstāvju klātbūtne ir kritiska, tomēr to ietekme lielā mērā ir atkarīga no vadības atbalsta. Veiksmīgai īstenošanai ir būtiska pārvaldības struktūra un kultūra, kas atbalsta inovācijas un kvalitātes uzlabošanu veselības jomā (sk. piemēru zemāk).

Kapacitātes palielināšana veselības aprūpes iestādēs un sistēmās

Integrējot veselībpratību kā caurviju vērtību un stratēģiju visās darba jomās, veselības aprūpes iestādes un sistēmas kļūst vairāk orientētas uz cilvēkiem. Tam izmantojamo resursu piemēri veselībpratības optimizācijai organizācijās un kopienās ir “Desmit veselībpratīgu organizāciju īpašības”, “Vīnes modelis veselībpratīgām slimnīcām” un “Rīkkopa Ophelia”. Veselībpratības aptaujas rīks (HLS) atbalsta iedzīvotāju un organizāciju veselībpratības progresa vērtēšanu un uzraudzību. 

Veselībpratība kā profesionāla prasme – darbinieku veselībpratības rīcībspējas palielināšana

Veselībpratība rada jaunas darba vietas un prasības darbinieku veselībpratības kā profesionālas prasmes attīstīšanai. Ņemot vērā veselībpratības pētniecības un rīcībpolitikas veidošanas vispārējo pieaugumu, veselībpratība kļūst par veselības aprūpes iestādēs un sistēmās nepieciešamu prasmi un kompetenci.

No tā izriet nepieciešamība iekļaut veselībpratību augstākās izglītības un pēcdiploma apmācības programmās dažādās nozarēs. Praksē tas nozīmē pievērst uzmanību veselības aprūpes speciālistu zināšanām, prasmēm un attieksmei, īpaši, ja runa ir par cilvēkiem mazaizsargātās situācijās un  par cilvēkiem ar ierobežotu veselībpratības līmeni. Šajā ziņā svarīga ir iejūtība pret cilvēkiem no dažādām kultūrām un sabiedrības grupām. Ir lietderīgi attīstīt arī lietotāju pieredzes un atsauksmju integrāciju, kā arī pievērsties veselības aprūpes pakalpojumu kopradīšanai. 

Labā prakse

Back Iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanas stratēģija 2019.–2023. gadam – Norvēģija

Iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanas stratēģija 2019.–2023. gadam – Norvēģija

 Mērķis un uzdevumi:

Stratēģijas mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselībpratību Norvēģijā. Tās mērķauditorija ir veselības aprūpes un sociālās jomas speciālisti, lēmumu pieņēmēji un vadītāji, kā arī pacientu organizācijas un citas ieinteresētās puses. Tā ir starpnozaru pieeja, jo īpaši iesaistot veselības aprūpes un izglītības nozares.

 Metode:

The methods include:

  • veicināt veselībpratības jēdzienu Norvēģijas kontekstā;
  • veikt mērķtiecīgus centienus iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai;
  • uzsvērt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju veselībpratības nozīmi pacientu iesaistīšanai veselības aprūpē;
  • attīstīt veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, ņemot vērā darbinieku spēju reaģēt uz veselībpratību;
  • noteikt iedzīvotāju veselībpratības līmeni;
  • aprakstīt dažādas iniciatīvas, kas var uzlabot veselībpratību dažādās iedzīvotāju grupās, un parādīt esošo veselībpratības atbalsta aktivitāšu piemērus, kas netiek tā dēvēti;
  • veikt veselībpratības pētījumus;
  • aprakstīt plānoto veselības aprūpes iestāžu darbu veselībpratības uzlabošanai populācijā un iedzīvotāju apakšgrupās.

 Rezultāts:

Veselības aprūpes iestādēm ir jāveicina pacientu ceļš, kas pacientus iesaista kopīgos un informētos lēmumos, piemēram, uzdodot jautājumu “kas jums ir svarīgs?”. Veselībpratība tiek uzskatīta par priekšnoteikumu uz pacientu orientētu veselības pakalpojumu īstenošanai.

 Pievienotā vērtība:

Veselībpratības stratēģija atbalsta uz pacientu vērstas veselības aprūpes sistēmas redzējumu. Tas nozīmē, ka pacientiem un lietotājiem ir zināšanas, kompetence un iespējas pēc iespējas labāk pārvaldīt veselību.

 Iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanas stratēģija 2019.–2023. gadam – Norvēģija

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page
Rīki

Back Vīnes modelis veselībpratīgām slimnīcām – Austrija

Vīnes modelis veselībpratīgām slimnīcām – Austrija

 Mērķis un uzdevumi:

Vīnes modelim ir divējāds mērķis – veicināt materiālo apstākļus un veidot darba kultūru veselības aprūpes organizācijās informācijas izmantošanas atvieglošanai iedzīvotājiem.

 Mērķa grupa:

Vīnes veselībpratības organizācijas (V–HLO) pašnovērtējuma rīks ir anketa veselības aprūpes organizāciju kvalitātes vadītājiem. Tās mērķis ir noteikt organizācijas stiprās un vājās puses veselībpratības ziņā.

 Metode:

Vīnes veselībpratības organizācijas pašnovērtējuma rīks koncentrējas uz deviņiem standartiem un 22 apakšstandartiem.

Vīnes veselībpratības organizācijas deviņi standarti un 22 apakšstandarti

Organizācijai nepieciešams:

Organizācija:
1. Izveidot veselībpratības pārvaldības rīcībpolitiku un atbilstošās struktūras

1.1. Saprot veselībpratību kā organizatorisku atbildību
  1.2. Nodrošina kvalitāti veselībpratības jomā
2. Sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm izstrādāt materiālus un pakalpojumus

2.1. Materiālu un pakalpojumu izstrādē iesaista pacientu pārstāvjus
  2.2. Materiālu un pakalpojumu izstrādē iesaista darbiniekus
3. Apmācīts  personāls veselībpratīgai komunikācijai ar pacientiem

3.1. Nodrošina, ka personāls ir apmācīts veselībpratīgai komunikācijai par diagnozi, terapiju, ārstēšanu, aprūpi un  izrakstīšanu no slimnīcas
  3.2. Nodrošina, ka personāls ir apmācīts veselībpratīgai komunikācijai par slimību profilaksi un veselības veicināšanu
4. Nodrošināt atbalstošu vidi – veselībpratīgu orientēšanos un piekļuvi

4.1. Novērš piekļuves šķēršļus, izmantojot internetu un tālruni
 

4.2. Sniedz visu nepieciešamo informāciju par piekļuvi organizācijai
 

4.3. Nodrošina pietiekamu orientēšanās atbalstu ieejas zonā, lai pacienti un apmeklētāji varētu viegli atrast ceļu
  4.4. Izmanto viegli saprotamu orientēšanās sistēmu un zīmes
  4.5. Nodrošina pacientiem un apmeklētājiem bezmaksas veselības informācijas pieejamību
5. Pielietot veselībpratības principus ikdienas komunikācijā ar pacientiem

5.1. Klātienes komunikācija ar pacientiem notiek atbilstoši veselībpratības principiem
 

5.2. Rakstiskie un audiovizuālie materiāli tiek veidoti atbilstoši veselībpratības principiem
 

5.3. Organizācija nodrošina resursus, lai nepieciešamības gadījumā garantētu tulkošanas atbalstu
  5.4. Komunikācija augsta riska situācijās notiek atbilstoši veselībpratības principiem
6. Uzlabot pacientu un viņu atbalsta personu  veselībpratību

6.1. Pacienti (un viņu atbalsta personas) saņem palīdzību  veselībpratības uzlabošanā ar slimību saistītai pašaprūpei
  6.2. Pacienti (un viņu atbalsta personas) saņem palīdzību  veselībpratības uzlabošanā veselīgam dzīvesveidam
7. Uzlabot darbinieku veselībpratību

7.1. Darbinieki saņem atbalstu veselībpratības uzlabošanā, kas viņiem nepieciešama ar darbu saistītu veselības apdraudējumu pārvaldībai
  7.2. Darbinieki saņem atbalstu veselībpratības uzlabošanā veselīgam dzīvesveidam
8. Veicināt veselībpratību reģionā

8.1. Atbalsta veselībpratību nepārtrauktā un integrētā aprūpē
  8.2. Veicina reģiona  iedzīvotāju veselībpratības attīstību 
9. Dalīties pieredzē un būt par paraugu 9.1. Atbalsta veselībpratīgas veselības aprūpes koncepta un prakses izplatīšanu un tālāku attīstību

 

 Rezultāts:

Rīks ir piemērots vajadzību novērtēšanai, lai palīdzētu slimnīcām veicināt izpratni un formulēt mērķtiecīgas darbības, lai vēl vairāk stiprinātu to spēju reaģēt veselībpratības jomā.

 Pievienotā vērtība:

Lai uzlabotu aprūpes kvalitāti, ir jāstiprina slimnīcu spēja ņemt vērā iedzīvotāju veselībpratības līmeni. Viens no veidiem, kā slimnīcās izstrādāt adekvātu un veselībpratībai atbilstošu rīcībpolitiku un stratēģijas, ir pašnovērtējuma instrumentu izmantošana, lai palielinātu izpratni, palīdzētu noteikt rīcības prioritātes un mobilizētu ieinteresētās puses.

  • Diminuer la taille du texte
  • Augmenter la taille du texte
  • Imprimer la page